Saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likuma 9. panta pirmo daļu, ziedojums ir manta vai finanšu līdzekļi, kurus persona (ziedotājs) bez atlīdzības, pamatojoties uz savstarpēju vienošanos, nodod sabiedriskā labuma organizācijai tās statūtos, satversmē vai nolikumā norādīto mērķu sasniegšanai un kuriem var piemērot nodokļu atvieglojumus.
Šajā rakstā vēlos sniegt informatīva rakstura padomus par ziedojumiem. Jebkurai, gan fiziskai, gan juridiskai, personai pirms ziedošanas būtu jāapsver ne tikai morālais gandarījums par veikto ziedojumu, bet arī jāzina nodokļu likumdošanas regulējums. Protams jebkuri, tai skaitā emocionālie, ziedojumi ir labi un apsveicami. Taču dažkārt ir vērts šo procesu ieplānot un pārbaudīt vispiemērotāko ziedošanas veidu.
Fizisko personu ziedojumi
Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 10. pantā paredzēts, ka fiziskās personas ziedojumus un dāvinājumus var iekļaut gada ienākumu deklarācijā kā attaisnotos izdevumus un saņemt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu, ja ziedojuma vai dāvinājuma veidā nauda nodota:
- budžeta iestādei vai Latvijā reģistrētai biedrībai, nodibinājumam, reliģiskai organizācijai vai iestādei, kurai piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss,
- citā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstī, ar kuru Latvija ir noslēgusi konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, reģistrētai nevalstiskai organizācijai, kura darbojas Latvijas sabiedriskā labuma organizācijas nosacījumiem pielīdzināmā statusā saskaņā ar attiecīgās ES dalībvalsts vai EEZ valsts normatīvajiem aktiem.
Lai pretendētu uz nodokļa atmaksu, nepieciešams pārliecināties par to, ka esat gada laikā samaksājis Iedzīvotāju ienākuma nodokli (2024. gadā vismaz 120 eiro, jo tā ir no 600 eiro attaisnoto izdevumu atgūstamā 20% nodokļu likmes summa; 2025. gadā maksimāli atgūstamā, ja 600*25.5% = 153 eiro). Šai informācijai varat sekot līdzi pēc savām algu lapiņām vai arī EDS sistēmā.
Ziedojumu summa attaisnotajos izdevumos nevar pārsniegt 50% no iedzīvotāja gada apliekamā ienākuma un tajos iekļaujami ne vairāk kā 600 eiro. Ziedojumu un dāvinājumu summas tiek atskaitītas primāri, pirms pārējiem attaisnotajiem izdevumiem, un daļa, kas pārsniedz 600 eiro, netiek pārcelta uz nākamajiem gadiem. Personai nav tiesību likt citu ģimenes locekļu veiktos ziedojumus.
Piemērs. Jāņa ikmēneša bruto alga 2025. gadā ir 1000 eiro, ieturēts Iedzīvotāju ienākuma nodoklis 34.42 eiro (jo piemērots neapliekamais minimums 510 eiro un ir viens apgādājamais (250 eiro)). Tātad 50% no gada apliekamā ienākuma ir 6000 eiro, kas ļauj pretendēt uz attaisnotiem izdevumiem (tai skaitā veiktajiem ziedojumiem). Gadā ieturētais nodoklis 413.04 eiro, kas dod tiesības daļu atgūt. Lai iesniegtu VID EDS šos izdevumus, ir jāsagatavo Gada Ienākumu deklarācija un pielikums D4.
Gada ienākumu deklarācijā ir jāpievieno viens vai vairāki maksājumu uzdevumi, kuros ir iespēja identificēt ziedojuma saņēmēju un summu. Ja gada laikā tiek veikti vairāki maksājumi vienam saņēmējam, tad ir iespēja šos maksājumus apvienot vienā ierakstā. Saglabājot bankas pārskatu, atlasa attiecīgo saņēmēju.
Sabiedriskā labuma organizāciju likuma norma nosaka prasību slēgt rakstveida līgumu ar sabiedriskā labuma organizāciju tikai par tiem ziedojumiem, kuri pārsniedz 10 minimālās mēneša darba algas.
Pastāv iespēja ziedot anonīmi vai arī biedrībām, kurām nav sabiedriskā labuma statuss. Ir iespēja ziedot ne tikai naudas līdzekļus, bet arī mantiskas vērtības.
Juridisko personu ziedojumi
Juridiskās personas, kuras ir tiesīgas izmantot Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma (12. pants) noteiktās nodokļu atlaides – rezidentiem un pastāvīgajām pārstāvniecībām nodokli var samazināt trīs veidos (izvēloties tikai vienu no šādiem atvieglojumiem un to piemērot visā pārskata gadā):
1) neiekļaut ar nodokli apliekamajā bāzē ziedoto summu, bet ne vairāk kā 5% apmērā no iepriekšējā pārskata gada peļņas pēc aprēķinātajiem nodokļiem;
2) neiekļaut ar nodokli apliekamajā bāzē ziedoto summu, bet ne vairāk kā 2% no iepriekšējā pārskata gadā kopējās darba ņēmējiem aprēķinātās bruto darba samaksas, no kuras veiktas VSAOI;
3) samazināt aprēķināto UIN no dividendēm par 85% no ziedotās summas, bet nepārsniedzot 30% no aprēķinātā UIN no dividendēm. Izvēloties šo veidu – ziedojumu summa nesamazina ar nodokli apliekamo bāzi, bet gan UIN no dividendēm
Ja ir izvēlēts 3. atvieglojumu veids, tad ir iespēja ziedojumus un dividenžu izmaksu veikt dažādos mēnešos, nezaudējot iespēju piemērot atvieglojumus. Minētie ierobežojumi attiecas uz pārskata gadā veikto ziedojumu kopsummu.
Nodokļa atvieglojumu ziedotājiem var piemērot nodokļa maksātājs, kurš ir ziedojis:
1) sabiedriskā labuma organizācijai, kurai piešķirts statuss saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likumu (informācija VID mājas lapā https://www6.vid.gov.lv/SLO );
2) budžeta iestādei;
3) valsts muzejam — atvasinātai publiskai personai vai valsts kapitālsabiedrībai, kura veic Kultūras ministrijas deleģētas valsts kultūras funkcijas;
4) nevalstiskai organizācijai, kura reģistrēta citā ES dalībvalstī vai EEZ valstī, ar kuru Latvija ir noslēgusi konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, ja šī konvencija ir stājusies spēkā un šī nevalstiskā organizācija darbojas Latvijas sabiedriskā labuma organizācijas nosacījumiem pielīdzināmā statusā saskaņā ar attiecīgās ES dalībvalsts vai EEZ valsts normatīvajiem aktiem.
Ziedojuma mērķim ir jābūt saistītam tikai ar konkrētās organizācijas darbības mērķiem.
Vispārīgā gadījumā ziedotājs nav atbildīgs par to, kādā veidā vai apjomā ziedojuma saņēmējs izlieto saņemto ziedojumu savu mērķu sasniegšanai. Tomēr nodokļa maksātājs nav tiesīgs piemērot nodokļa atvieglojumus, ja ziedojuma saņēmējs saņemtos līdzekļus nodod tālāk citai personai (tas ir, darbojas tikai kā starpnieks), izņemot gadījumu, ja:
- a) ziedojuma saņēmējs ziedojumu vai daļu no tā nodod tālāk citai sabiedriskā labuma organizācijai, kuras sabiedriskā labuma darbības joma un mērķi atbilst ziedojuma saņēmēja sabiedriskā labuma darbības jomai un mērķiem, līgumā norādot konkrētā ziedojuma vai tā daļas izlietojuma mērķi, kas atbilst gan ziedojuma saņēmēja, gan sabiedriskā labuma organizācijas darbības jomai, kā arī mērķim, un mantas vai finanšu līdzekļu izlietojuma mērķi, kas saistīts ar tām sabiedriskā labuma organizācijas darbībām, kuras minētas lēmumā par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu attiecīgajai organizācijai;
- b) līdzekļi tiek nodoti fiziskajai personai tās ārstēšanai vai rehabilitācijai, ja ziedojuma saņēmējs līdz pārskata gada beigām ziedotājam ir sniedzis apliecinājumu par minēto līdzekļu izlietojumu šim mērķim (MK 2017. gada 14. novembra noteikumu Nr.677 “Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanas noteikumi” 85. punkts).
Visas summas, kas pārsniedz limitus ir definējamas kā ar saimniecisko darbību nesaistītas izmaksas, ir jāapliek ar Uzņēmuma ienākuma nodokli (likme 25%).
Ziedojumu summas, kas tiek novirzītas uz Ukrainu palīdzības sniegšanai cietušajiem, ziedotājs pilnā apmērā attiecina uz saviem saimnieciskās darbības izdevumiem, tās neiekļauj uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzē un neapliek ar nodokli. Taču šajā gadījumā pastāv papildus regulējums ar ko būtu jāiepazīstas pirms izlemt par šādu ziedojumu.
Ja juridiska persona ziedo Biedrībai vai nodibinājumam, kam nav piešķirts sabiedriskā labuma statuss, visa ziedotā summa ir apliekama ar Uzņēmuma ienākuma nodokli.
Ja Jums ir nepieciešams kompetents grāmatvedis grāmatvedības revīzijas ziņojuma sagatavošanai vai nepieciešama palīdzība par šo konkrēto tēmu, vai citiem ar nodokļiem un grāmatvedību saistītiem jautājumiem, droši rakstiet – [email protected] vai [email protected].